Rahačova (Rahachow)
 |
 |
Rakstos pirmoreiz minēta Hipatija hronikā 1142. gadā, kā ietilpstošu Kijevas zemēs. Vēlāk tā iekļāvās Čerņigovas, Turovas, Pinskas kņazistē. 13. gadsimta beigās kā Daumanta īpašums, Rahačova iekļāvās Lietuvas lielkņazistē. Pievienota Krievijas impērijai pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā. 1781. gadā pilsētai tika piešķirts ģerbonis. 19. gadsimta beigās vairums pilsētas iedzīvotāju bija ebreji.
1918. gada janvāra beigās pilsētā sacēlās 1. poļu korpuss ģenerāļa Dovbora-Musņicka vadībā. Sacelšanās apspiešanai tika novirzīts Latviešu strēlnieku 1. un 4. pulks Jukuma Vācieša vadībā. Poļu pusē citu starpā karoja Vladislavs Anderss. Pilsēta smagi cietusi Otrā pasaules kara laikā, kad 1941. gada 2. jūlijā to ieņēma vācu karaspēks, tomēr Sarkanās armijas pretuzbrukumā 13. jūlijā vācu daļas pilsētu atstāja, to atkal ieņemot 14. augustā. Vācu okupācijā Rahačova bija līdz 1944. gada 24. februārim, un tās laikā holokaustā tika iznīcināti pilsētas ebreju iedzīvotāji. 1991. gadā, sabrūkot PSRS, Rahačova kļuva par neatkarīgās Baltkrievijas pilsētu.
Rahačovā dzimusi poļu aktrise Lidija Visocka (Lidia Wysocka, 1916 - 2006).
Ģeogrāfiskā karte - Rahačova (Rahachow)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Baltkrievija
 |
 |
| Baltkrievijas karogs | |
Nosaukums "Baltkrievija" ir eksonīms. Tas ir radies tiešas endonīmas tulkošanas rezultātā no nosaukuma Baltā Krievzeme (Белая Русь), kas pirmoreiz parādījās vācu un latīņu viduslaiku rakstītajos avotos. Latīņu valodā šī zeme tika saukta par Alba Ruthenia. 17. gadsimtā Krievijas cari lietoja šo terminu, lai apzīmētu slāvu tautu apdzīvotās teritorijas, kuras bija Polijas—Lietuvas ūnijas sastāvā.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| BYN | Baltkrievijas rublis (Belarusian ruble) | Br | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| BE | Baltkrievu valoda (Belarusian language) |
| RU | Krievu valoda (Russian language) |